Publicēts:
Žurnāls “Mistērija” 2004. gada jūnijs
“Katra cilvēka rīcības pamatā ir kāds pozitīvs nodoms.. Vieglāk un patīkamāk ir reaģēt uz pozitīvu nolūku, nekā uz sliktu rezultātu.”
Roberts Dilts
Ikdienas savstarpējās attiecībās mums bieži nākas izteikt vērtējumu par citu cilvēku rīcību un arī pašiem uzklausīt tuvinieku vai kolēģu izteikumus par kādu mūsu darbību, vai bezdarbību. Piemēram, kolēģis, nav savlaicīgi izpildījis kādu uzdevumu, vai mūsu pusaudzis mājās visu pēcpusdienu ir izklaidējies ar draugiem un virtuve palikusi nesakopta. Nepieciešams reaģēt. Kādam varbūt ienāca prātā, ka kolēģim korekti jāizsaka aizrādījums vai kritika, bet tīnis pelnījis pamatīgu vēju…
Jāatzīst – ikdienā bieži izmantojam kritiku. Nereti vislabāko nodomu vadīti vecāki, skolotāji kritizē skolēnus. Mērķis ir saprotams un cilvēcīgs – norādīt uz kļūdām, lai nākotnē labotos.
Jau bērnībā vairums bērnu apgūst savdabīgu iemaņu- kritizēt, norādīt uz nepilnībām. Kāda mana klausītāja , starp citu – ļoti rūpīga mamma saviem bērniem, pedagoģe, apgūstot tēmu par kvalitatīva vērtējuma izteikšanu, izstāstīja šādu gadījumu. Kādu dienu viņas meita, sākumskolas skolniece, pildot mājas darbus , pacilāta lūgusi mammai uzrakstīt kādas ir meitas pozitīvās rakstura īpašības. Un māmiņa bija patiesi samulsusi, jo pirmās domas, kas ienāca prātā – kādas gan pozitīvās īpašības? Lai izaugtu krietns cilvēks, meitai jāiemācās tikt galā ar hronisko nekārtību, jāizskauž nesavaldība un vēl daudz jāstrādā , lai mājas darbi nebūtu grūti salasāmi utt.
Šis ir piemērs, kā daudzi cilvēki ikdienā savu vērtējumu par kādu rīcību formē , pamatojoties uz to, ka jācīnās ar kaut ko. Un neviļus norāda uz nepilnībām, tās akcentē.
Atcerieties , kā skolotājs laboja mūsu mājas darbus – ar sarkanu tinti rūpīgi norādot uz kļūdām. Kā skolēnu rakstu darbu burtnīcās ir vairāk – norādes uz kļūdām vai norādes uz veiksmēm, uzslavas? Kā skolēnu dienasgrāmatās ir vairāk – negatīvas piezīmes vai uzslavas un skolotāja ziņojumi vecākiem par veiksmēm, sasniegumiem, izaugsmi? Kam darba apspriedēs pievēršam lielāku uzmanību – veiksmēm, konstruktīviem priekšlikumiem un jaunu virzienu noteikšanai vai kritikai un norādēm uz nepilnībām?
Mūsdienās vēl sastopami vadītāji, kas uzskata – kāpēc ir jātērē laiks , vārdi, enerģija, lai izteiktu atzinību, ka cilvēks labi izdarījis savu darbu? Bet, lai norādītu uz trūkumiem par viņa darba pienākumu pildīšanu, atrast vājās vietas un pat brīdināt par iespējamām neveiksmēm – tam laiks vienmēr atradīsies, tas ir ļoti svarīgi darba kvalitātes paaugstināšanai…
Kritika un prasme izteikt kvalitatīvu vērtējumu ir divas pavisam dažādas lietas.
Piedāvāju uz jautājumu kā izteikt vērtējumu par jebkuru rīcību, paskatīties no neirolingvistiskās programmēšanas (NLP) viedokļa. Tēma par to, kā izteikt kvalitatīvu vērtējumu, nevienu neaizskarot, bet, gluži otrādi – rosinot rīkoties vēl labāk, burtiski iedvešot ticību vēl labākam rezultātam, ir ļoti būtisks visā NLP sistēmā.
To nosaka NLP pamatpieņēmumi:
- Jebkuras uzvedības pamatā ir kāds pozitīvs nodoms.
- Mūsu saskarsmes būtība slēpjas tajā reakcijā, kādu tā izraisa.
- Jebkura uzvedība ir labākā varianta izvēle no pašreizējā brīdī esošajiem.
- Neeksistē sakāve, pastāv tikai atgriezeniskā reakcija.
- Cita cilvēka pieredze un pasaules skatījums var būt atšķirīgs no manējā. Es cienu un respektēju šīs atšķirības.
Prasme izteikt kvalitatīvu vērtējumu – tā ir informācija par notikušas darbības rezultātiem, tādā formā un secībā, lai šī informācija pēc iespējas pilnīgāk var tikt izmantota turpmākai kvalitatīvai izaugsmei un cilvēka vai kolektīva efektivitātes paaugstināšanai.
Vai mazs bērns iemācītos runāt pirmajos dzīves gados, ja par pirmajiem izrunātajiem vārdiem vecāki nevis no sirds priecātos, bet cītīgi aizrādītu uz izrunas kļūdām? Vai var lolot ilūzijas, ka skolēns iemīlēs , piemēram , angļu valodu, ja jau pēc pirmā mēģinājuma runāt angliski saņems aizrādījumus un norādes, kas izrunā nav izdevies.
Ikvienam ir nozīmīgi attīstīt sevī prasmi jebkurā cilvēkā vispirms saskatīt labo, apbrīnas vērto.
Vingrinājums.
- Uzrakstiet 10 savas pozitīvās rakstura īpašības, ar kurām jūs lepojaties! Kādas izjūtas jūs pārņem? Ja būtu jāuzraksta arī negatīvās īpašības – vai tas būtu vieglāk vai grūtāk izdarāms?
- Kādas pozitīvas rakstura īpašības saskatāt savā priekšniekā, kādā sev tuvā cilvēkā? Un kādas pozitīvas īpašības esat ievērojis sev netīkamā cilvēkā?
Kad kāda darba vai rīcības analīzē tiek izmantota kritika, tam var būt vairāki iemesli ( katrs pēc būtības ar kādu labu nolūku):
- Varbūt cilvēks vēlas parādīt savu kompetenci, vienkārši neapzināti grib sevi nostādīt zinošāka cilvēka lomā (visvairāk parasti kritizē skolotājus, ārstus un politiķus – vienkāršs veids, kā sevi apliecināt! Noniecinot autoritāti, rodas ilūzija par savu pārākumu.)
- Iespējams, kritizētājs vēlas sagādāt cilvēkam negatīvas emocijas, pazemināt viņa darba spējas un vēlēšanos darboties,
- Varbūt ir apzināts vai neapzināts nolūks izsaukt atklātu vai slēptu agresiju pret sevi.
- Dažkārt kritika var būt kā uzbrukums. Bet uzbrukums ir vislabākā aizstāvēšanās …
Pastāstīšu par kādu eksperimentu, ko veica psihologi ar divām vienlīdz spēcīgām basketbola komandām. Abu komandu spēlētāji treniņu un spēļu laikā tika filmēti. Uzfilmētais materiāls tika rādīts sportistiem un analizēts. Vienas komandas treneri rūpīgi norādīja uz kļūmēm un nepilnībām, atrodot pat tādas, ko paši spēlētāji nepamanīja. Otras komandas treneri izcēla sportistu veiksmes un izcilus momentus spēlē. Kā arī deva padomus un ieteikumus, kā atsevišķus tehnikas elementus pilnveidot.
Vai kādam ir šaubas par to, kuras komandas spēlētāji ātrāk pilnveidoja savu meistarību un spēlēja ar lielāku prieku? Protams, ka veiksmīgāki bija tie sportisti, kas diendienā saņēma pozitīvas emocijas un vērtīgus padomus pilnveidot spēli.
Izsakot pozitīvu vērtējumu, mēs varam atmodināt milzīgu potenciālu, kas slēpjas ikvienā cilvēkā . Veidosim sevī iemaņas vienmēr un visur, jebkuru vērtējumu izsakot, sākt ar atzinību.
Neirolingvistiskās programmēšanas speciālisti ir izstrādājuši īpašu kvalitatīva vērtējuma izteikšanas stratēģiju, kuru var apgūt ikviens.
Lai labāk būtu izprotams, kā izteikt kvalitatīvu vērtējumu, pastāstīšu par katru ieteikumu atsevišķi.
1. Pielāgošanās.
Ja patiesi vēlamies, lai cilvēks mūs sadzird un ņem vērā mūsu vērtējumu, svarīgi, lai starp mums valdītu uzticēšanās. Uzticēšanos var viegli panākt , izmantojot tādus efektīvus NLP instrumentu, kā pielāgošanos un raportu. ( atcerieties pielāgošanās veidus, kas veicina raporta veidošanos).
Vairums cilvēku pieraduši, ka viņu darbs tiek kritizēts, pieraduši sagaidīt negatīvas emocijas un tad neapzināti sāk aizstāvēties, nervozēt, gaidīt negatīvu vērtējumu. To viegli var neitralizēt, izmantojot raportu, nodibinot labu kontaktu.
2. Vispirms tiek aprakstīts tas, kas bija labi izdevies, akcentētas veiksmes.
Padomājiet, kas cilvēkam ir patīkamāk un noderīgāk jebkurā apmācības procesā – uzzināt 99% savu kļūdu, vai izjust prieku par 1% veiksmēm?
Cilvēka attieksme ļoti mainās, dzirdot labus vārdus par savu rīcību. Un kāda nozīme, piemēram, eksāmenā ir dzirdēt, ko students nav izstāstījis? Vērtīgāk norādīt uz to, kas bija labs.
Ja cilvēks pilnībā apgūst šo ieteikumu un iemācās neapzinātā līmenī vienmēr vispirms saskatīt un izteikt pozitīvus rīcības elementus – tas nodrošina labu attieksmi no līdzcilvēkiem.
Arī tad, ja jums ir jāizsaka savs viedoklis par kādu pirmajā mirklī bezcerīgi negatīvu rīcību, atcerieties NLP pamatpieņēmumus – “Katra cilvēka rīcības pamatā ir kāds pozitīvs nolūks” un “Jebkura uzvedība ir labākā varianta izvēle no pašreizējā brīdī esošajiem”.
– Māmiņ, māmiņ, lielajā piena kannā iekrita pelīte!
– Vai tu izvilki pelīti ārā?
– Nē, bet es iemetu kannā mūsu kaķi!
Katru reizi, kad izdarām izvēli, mēs izvēlamies labāko variantu, kas ir mūsu rīcībā. Jo lielāka ir pieredze un zināšanas, jo lielākas izvēles iespējas. Gluži tāpat, kā citiem cilvēkiem. Katram sava pieredze.
Pirms vērtējam vai nosodām kādu, atcerēsimies šo pamatpieņēmumu.
Kvalitatīva vērtējuma izteikšanu varam attiecināt arī uz sevi, savas rīcības analīzi.
Mēs izvēlamies labāko variantu no mūsu rīcībā esošajiem, vienkārši pagaidām mēs neesam labāk iemācījušies rīkoties. Tāpēc nav vērts sevi šaustīt par pieļautajām kļūdām, labāk raudzīties nākotnē, mācīties no gūtās pieredzes un citreiz izvēties jaunus rīcības variantus.
3. Vērtējums tiek dots pagātnes formā.
Izsakot vērtējumu pagātnes formā, iespējams to darīt distancēti. Tas īpaši svarīgi, ja runa ir par negatīvu situāciju. Tas palīdz atdalīt pagātni no tagadnes un ļauj uzturēt pozitīvu resursu stāvokli tagadnē, bet veikto darbību atstāt pagātnē. Vienlaikus jāatceras, ka izsakot vērtējumu, jārada ticība panākumiem nākotnē, liekot saprast, ka nākošajā reizē viņš sasniegs vēl labākus rezultātus.
4. Vērtējums tiek izteikts darbības formā, nevis apgalvojuma formā.
- “Tev saplīsa krūze”, nevis “Tu esi neveikls tūļa”
- ” Jūs aizmirsāt izslēgt gaismu”, nevis “Jūs esat aizmārša”
- “Pagājuša nedēļā kolektīva aktivitāte bija samazinājusies”, nevis “Jūs esat slinki”
Jāatceras, ka vērtējuma izteicējam jāpauž ticība cilvēka spējām, tāpēc vērtējums jāizsaka darbības līmenī, cienot partnera personību. Tiek apspriesta darbība, ne spējas vai personība.
5. Papildinājumi un ieteikumi tiek izteikti pozitīvā formā.
Šis ir ļoti svarīgs noteikums, kas rosina attīstību. Un ja vērtējuma izteicējam nav ideju, variantu, kā var izdarīt labāk – labāk sarunu nesākt.
Piedāvāsim konkrētus uzvedības, rīcības variantus, kas ļautu cilvēkam pilnveidot savas rīcības variantus.
- Es ieteiktu tev , traukus mazgājot, pakāpties uz krēsla, tad tu labāk varēsi šo darbu paveikt.
- Citreiz, aizejot no kabineta, centieties pārlūkot kabinetu un noskaidrot, vai viss ir kārtībā.
- Darba laikā, savu enerģiju veltīsim tikai darba jautājumiem.
6. Katru papildinājumu vēlams izteikt maksimāli uzskatāmi, vislabāk, ja iespējams – nodemonstrēt.
Ja vēlaties, lai cilvēks pēc iespējas pilnīgāk saprot un izmanto jūsu labo ieteikumu – nodemonstrējiet to. Jūsu padoms kā sēkliņa iekritīs auglīgā augsnē, ja pratīsit praktiski parādīt vai arī radīsiet vizuālu tēlu. Tie, kas mācījušies NLP zinās, ko nozīmē izmantot visus sensoros kanālus.
- Treneris parāda kā izdarāms metiens, paralēli to komentējot.
- Skolotājs parāda, kā pareizi rakstāms burts.
- Māmiņa parāda, kā ērtāk mazgāt traukus.
Šāda demonstrēšana ļauj labāk saprast teikto, ļauj modelēt demonstrēto iemaņu. Un vēl, kas būtiski – tas norāda, ka jūs pats protat šo darbību, esat kompetents.
7. Vispirms vārds vērtējumam tiek dots pašam darītājam. Un tikai pēc tam izsakām savu vērtējumu.
Ļaujam cilvēkam pašam izteikt vērtējumu, vēlams ievērojot 1.-7. punktus. Tas radina pie pašvērtējuma, ceļ pašapziņu, samazina stresu, ļauj labāk izprast runātāju. Prasme atklāti runāt par saviem sasniegumiem un veiksmēm ir vērtīga iemaņa. Ja cilvēks pats pamana darbības, kuras ir jāpilnveido – tas jau ir ieguvums, solis attīstībā.
Iespējams – sākumā tas viss liekas sarežģīti, bet “ja , kāds cilvēks prot kaut ko labi darīt, tad to varu iemācīties arī es” – viens no NLP pamatpieņēmumiem. Ikviens cilvēks, kas ir apguvis šos 8. kvalitatīva vērtējuma izteikšanas punktus un izmanto tos ikdienā neapzinātas kompetences līmenī – tas ir cilvēks, kas veiksmīgi veido attiecības ar līdzcilvēkiem.
Ja apgūt septiņus kvalitatīva vērtējuma izteikšanas kritērijus liekas sarežģīti, piedāvāju “iesācēju variantu”:
- Pirms jebkura vērtējuma izteikšanas padomājiet par savu mērķi, kāpēc jūs to darāt – lai veicinātu izaugsmi, vai arī lai noniecinātu cilvēku.
- Vienmēr centieties visā saskatīt labo un to skaļi pateikt .
- Ja vēlaties patiesi palīdzēt – dodiet reālus ieteikumus, vislabāk vairākus variantus.
- Jā reālu ieteikumu nav – klusējiet!
Nepietiekami ir atklāt nepilnības, nevienam nav tiesību to darīt, ja vienlaikus viņš nevar norādīt ceļus kā sasniegt labāku rezultātu.