Izmantojama dažādu baiļu ārstēšanai vai neitralizēšanai. Nav vēlams lietot darbam ar vardarbības situācijām. Tam piemērotāka ir tehnika “Vizuāli kinestēiskā disociācija”.
Lai šī tehnika “Ātrā baiļu ārstēšana” būtu efektīva, jāseko, lai partneris prastu disociēties – uz negatīvu piedzīvojumu raudzītos it kā no malas. Ar šo NLP tehniku iespējams atbrīvoties no bailēm bez detalizētas cēloņsituācijas izskatīšanas. NLP praktiķa kursā šo tehniku māca, kad kursu dalībnieki ir labi apguvuši tēmu par asociāciju un disociāciju.
1. Spēcīga pozitīva kinestētiska enkura radīšana. VAK. Sarunu ar partneri var sākt ar patīkamām atmiņām, kas nav saistītas ar konkrēto baiļu situāciju. Ir svarīgi tieši vai netieši rast pieeju pozitīviem stāvokļiem, emocijām (komforts, mājīgums, ērtības, miers, pārliecība, aizsargātība utt.). šīs sajūtas enkuro. Svarīgi, lai šim pozitīvo resursu stāvoklim būtu pieeja visas tehnikas laikā!!!
2. Pirmās pakāpes disociācija. Lūdzam partnerim atcerēties kādu momentu vēl līdz NOTIKUMAM, kad pirmo reizi bija situācija, kurā partneris izjuta bailes. (Melnbalta attēla veidā, kas novietots uz iedomāta kino ekrāna. Tas būs 1. attēls). Tā ir situācija, kad cilvēks bija mierīgs, kad nebija vēl nekādu nojausmu par nepatikšanām. Tad lūdzam partneri atcerēties momentu pēc notikuma – kad tas jau bija nomierinājies, kad atgriezusies drošības sajūta. (Šis attēls ir krāsains – 2. attēls). Šo attēlu novieto uz ekrāna pa labi no 1. attēla. Uz laiku izlaižam notikumus, kas ir starp šiem attēliem.
3. Otrās pakāpes disociācija. Piedāvājam partnerim domās nosēsties vai nostāties sev aiz muguras – ieraudzīt sevi no mugurpuses ērti sēžam krēslā un skatāmies uz attēliem ekrānā. Ja izmanto salīdzinājumu ar kinoteātri – tad var iztēloties, ka sēž pēdējā rindā vai arī kinomehāniķa būdiņā. Svarīgi, lai visā tālākajā tehnikas laikā partneris vienlaikus redzētu ekrānu un sevi, skatāmies uz ekrāna, ērti sēžot krēslā.
4. Situācijas noskatīšanās no malas. Atrodoties otrās pakāpes disociācijā, partneris noskatās filmu ar nepatīkamajiem notikumiem, kuri izsauc bailes – notikumus, kas bija starp 1. attēlu un 2. attēlu. Svarīgi, lai “filma” būtu melnbalta – izņemot pēdējo kadru. Attēls var būt ar nelielu paātrinājumu. Noskatīšanos atkārto vairākas reizes, katru reizi palielinot tempu. To atkārto tik ilgi, līdz partneris viegli var disociēti, no malas noskatīties notikumu.
5. Situācijas noskatīšanās atpakaļgaitā. Svarīgi šo procedūru partnerim precīzi izstāstīt. Atrodoties 2. pakāpes disociācijā, partneris vēlreiz ātri noskatās melnbaltu situāciju no 1. attēla līdz 2.attēlam. tad lūdzam partneri asociēties ar 2. attēlu un ātri izdzīvot visus notikumus līdz 1. attēlam atpakaļgaitā. Nonākot līdz 1. attēlam, partneris ātri disociējas no notikuma 2. pakāpes disociācijā. Šo procedūru atkārto vairākas reizes, līdz partneris to viegli var atkārtot patstāvīgi. Rezultātā veidojas nepatīkamā notikuma ātrs, smieklīgs attēls atpakaļgaitā. 1. attēls – melnbaltais, kļūst pelēcīgs, zaudē savu nozīmību. Tā vietā tiek pārnestas pēcsituācijas drošās, komfortablās sajūtas.
6. Pārbaude. Lūdzam partneri padomāt par nepatīkamo notikumu. Vērojam fizioloģiju. Vara ieskatīties nākotnē – kā partneris reaģē uz līdzīgu situāciju. Kādi jauni uzvedības varianti?