Cilvēka spēju reaģēt uz stimulu – enkuru ar noteiktu reakciju, izmanto neirolingvistiskajā programmēšanā. NLP māca izmantot enkurus apzināti, lai panāktu vēlamu psiholoģisku efektu gan savstarpējās attiecībās, gan labas pašsajūtas nodrošināšanai stresa situācijās, gan terapijā. NLP tehnikās visbiežāk izmanto pozitīvus enkurus, kas dod iespēju strādāt ar pozitīvām emocijām. Tikai retos gadījumos izmanto negatīvus enkurus un arī tad īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, lai cilvēks būtu pozitīvu resursu stāvoklī.
NLP visbiežāk izmanto kinestētisko taustes enkuru – pieskārienu. To ir viegli lietot, jo pieskāriens ir vienmēr pieejams. Audiālu enkuru ir grūtāk noturēt, bet vizuālu enkuru izmantot dažkārt traucē tas, ka cilvēks aizver acis.
Enkurs būs efektīvs, ja to uzliksiet pārdzīvojuma kulminācijas brīdī. Tas ir ļoti svarīgi. Lai zinātu, kurā brīdī cilvēkam ir visspēcīgākais pārdzīvojums, jābūt ļoti vērīgam. NLP valodā tas nozīmē, ka jāattīsta sensorais vērīgums, prasme kalibrēt.
Enkuram ir jābūt precīzam – atkārtojot, kustībai vai pieskārienam ir jābūt tieši tādam pašam, tajā pašā vietā kā uzliekot, skaņai vai vārdam jāskan tieši tāpat.
Enkuru uzlikšanā izdala 3 posmus:
1. Pārdzīvojuma, emociju izsaukšana.
Lūdzam partneri atcerēties vienu konkrētu situāciju, kurā sajuta vajadzīgo emociju, piemēram, mieru. Ar uzvedinošiem jautājumiem varam palīdzēt labāk iejusties situācijā:
- Atceries, kas tur bija, kādi cilvēki bija kopā ar tevi? Vai biji viens?
- Atceries, ko tu dzirdēji?
- Atceries, ko tu šajā situācijā sajuti? utt.
Vienlaikus uzmanīgi kalibrējam partneri, lai noteiktu, kurā brīdī ir visspēcīgākais pārdzīvojums.
2. Enkura uzlikšana.
Kad vajadzīgā emocija ir izsaukta, var likt enkuru:
- pieskarties partnerim, vismaz 5 – 10 sekundes (kinestētisks enkurs), vai
- izrunāt kādu vārdu, piemēram – „miers” , pašķindināt atslēgu saišķi, u.c. ( audiāls enkurs), vai
- partnerim redzot, izdarīt kādu raksturīgu žestu (vizuāls enkurs).
Atcerieties – enkurs jāliek emociju kulminācijas brīdī!
Liekot enkuru var izmantot vienu no šiem variantiem, vai arī kombinēt enkurus, piemēram, pieskāriens uz pleca, vienlaikus izrunājot vārdu „miers”.
3. Enkura pārbaude.
Kad enkurs uzlikts, palūdzam partneri padomāt par ko citu, vai negaidot pajautājam, piemēram: ”Ko tu šodien ēdi brokastīs?”. Šeit svarīga ir uzmanības novēršana, lai partneri pārslēgtu uz citu emocionālu stāvokli. Kad tas izdarīts, atkārtoti uzliekam enkuru, tieši tā , kā to darījām pirmo reizi. Kalibrējam partneri. Ja enkurs ir pareizi uzlikts, partnerim ir izsaukta vajadzīgā emocija (šinī gadījumā – miera sajūta). Ja šī sajūta nav, atkārtojam 2. punktu.
- Iemesli, kāpēc enkurs „nedarbojas”: enkurs nav uzlikts emocijas kulminācijas brīdī,
- partneris ir atcerējies situāciju, bet nav izjutis vajadzīgo emociju,
- enkurs tiek atkārtots neprecīzi – savādāk, kā pirmajā reizē.
Enkurus mēs varam likt arī paši sev. Tā ir unikāla iespēja, piemēram, pirms atbildīgas darījuma sarunas, apzināti izsaukt sev nepieciešamo emocionālo stāvokli. Ja jūs kādā situācijā nokļūstiet enerģiskāki, resursiem bagātāki, visticamāk, jūsu darbības būs savādākas, rezultatīvākas, kā iepriekš. Būt resursu stāvoklī – tas ir ceļš uz meistarību.
Enkuru likšanu var apgūt ikviens, izmantojot savas dzīves pieredzes resursu stāvokļus.