Apgūstot kouča profesiju, viens no pārsteidzošākajiem un patīkamākajiem atklājumiem bija dažādu metožu, pamatfilozofijas un terminu pārsteidzošā līdzība ar neirolingvistiskās programmēšanas (NLP) pamatnostādnēm.
NLP apmācība balstās uz NLP pamatpieņēmumiem, kas uzskatāmas kā veiksmīgu cilvēku pārliecības, kuras nosaka skatījumu uz sevi, citiem cilvēkiem, uz dzīvi visā tās krāšņumā un daudzveidībā. NLP pamatlicēji savos darbos min 10 pamatpieņēmumus, taču laika gaitā, neirolingvistiskajai programmēšanai attīstoties, tiem piepulcējušies vēl citi. Dažas no šīm pārliecībām ir viegli saprotamas, dažas NLP apmācībā tiek detalizēti skaidrotas. Arī koučinga procesā tiek ievēroti noteikti pamatprincipi. Šie papamtprincipi ir kā kouča pārliecības, kuras realizējot, iespējams sasniegt pārsteidzoši lieliskus rezultātus darbā ar klientu.
Mēs uzskatām, ka NLP pamatpieņēmumi un koučinga pieejas pamatprincipi lieliski viens otru papildina un ir noderīgi ikvienam, kurš nodarbojas ar konsultēšanu un koučingu; attiecināmi gan uz sevi personīgi, gan uz darbu ar klientu.
NLP pamatpieņēmumi un koučinga pieejas pamatprincipi
| NLP pamatpieņēmumi | Koučinga pieejas pamatprincipi |
| Mūsu rīcībā jau ir visi resursi savu mērķu sasniegšanai, vai arī mēs varam tos radīt. Mūsu saskarsmes būtība slēpjas tajā reakcijā, kādu tā izraisa. Katrā situācijā ir vairākas izvēles. Tāpēc, ja kaut kas nesanāk, jāmēģina darīt citādi. Neeksistē sakāve, pastāv tikai atgriezeniskā reakcija. Mūsu priekšstati par šo pasauli nav šī pasaule (karte nav teritorija). Ja kaut kas ir iespējams šajā pasaulē, tas ir iespējams arī man. Jebkura uzvedība ir labākā varianta izvēle no pašreizējā brīdī esošajiem. Visa mūsu objektīvā dzīves pieredze ir iekodēta nervu sistēmā. Cilvēka subjektīvo pieredzi veido vizuāli tēli, skaņas, smaržas, garšas un taustes sajūtas. Apziņa un ķermenis ir vienotas sistēmas sastāvdaļas. Es pats kontrolēju savu prātu un savas darbības rezultātus. Cita cilvēka pieredze un pasaules skatījums var būt atšķirīgs no manējā. Es cienu un respektēju šīs atšķirības. Visums, kurā mēs dzīvojam, ir draudzīga un resursiem bagāta vide. Problēma ir neveiksmīgi formulēts uzdevums. Es varu visu, ko patiesi vēlos. | Cilvēkiem jau ir viņiem nepieciešamie resursi. Komunikācijas jēga ir tajā rīcībā, kuru jūs saņemat. Ja jūs nesaņemat vēlamo reakciju no komunikācijas, izdariet kaut ko citu. Neveiksmes un sakāves neeksistē. Ir tikai atgriezeniskā saite. Karte – tā nav teritorija. Ja viens cilvēks var kaut ko darīt, tad cits cilvēks var to iemācīties. Cilvēki izdara vislabāko izvēli no viņiem pieejamajām izvēlēm uz šodienu. Katram cilvēkam ir pietiekami daudz resursu, lai saņemtu to, ko viņš tiešām vēlas. To, ko jūs zināt, par ko domājat, atceraties vai iztēlojaties, atspoguļo jūsu pieradumus, pārliecību, standartus; tas izpaužas runas struktūrā un reprezentatīvo sistēmu kombinācijā. Mūsu atmiņa un mūsu iztēle izmanto vienas un tās pašas neiroloģiskās ķēdes. Tāpēc mūsu reprezentatīvās sistēmas vienādi uztver šos divus procesus. Ja ir kaut kas iespējams šajā pasaulē, tad tas ir iespējams arī man. Tas ir tikai jautājums – „Kā?” |