- Katrs cilvēks patstāvīgi piedod nozīmi savai pieredzei. Cilvēka uzvedība ir atkarīga no cilvēka sapratnes par to, kas notiek. Informācija var būt pieņemama vai nepieņemama.
- Cilvēks pārdzīvo savas problēmas kā problēmas un vēlas, lai situācija uzlabojas.
- Problēma nenorāda uz pataloģiju. Tas, kas var novest pie izmaiņām, nav tas pats, kas problēmas cēlonis un tā atrašana.
- Cilvēks var būt mēģinājis savu problēmu risināt. Nesekmīgi mēģinājumi rada bezizejas sajūtu.
- Visiem cilvēkiem ir resursi problēmas risināšanai. Citus tie zina, citus nē. Bieži cilvēki nezina savas stiprās puses.
- Problēmas ir problēmas. Cilvēkiem nav problēmas, bet uzdevumi, kas izskatās kā problēmas.
- Izmaiņas ir vienmēr un ir nenovēršamas. Tām ir sniega bumbas efekts. Vislabākās izmaiņas ir tās, ko cilvēks pats pamana.
- Katrā problēmā ir izņēmums. Terapeitam jāvērš uzmanība uz izņēmumiem un sīkām pārmaiņām.
- Problēma var būt pārformēta citā veidā.
- Katrā problēmā ir baltie plankumi, kad problēma nepastāv. Parasti cilvēks to neredz. Terapeitam ir jāatrod izņēmumi – jānoskaidro, kurās situācijās problēma nav problēma.
- Problēma saglabājas no mijiedarbības, kad to uztur klients un vide, kurā ir problēma.
- Jauna uzvedība var saraut mehānismu, kas uztur šo problēmu. Jaunā uzvedība var būt neapzināta.
- Jaunas pārliecības var saraut mehānismu, kas uztur šo problēmu.
- Turpini darīt to, kas „darbojas”. Ja kaut kas nesanāk – atlaid, pārtrauc. Dari savādāk.
- Nav nepieciešams zināt, kur slēpjas problēma. Terapija var būt efektīva arī tad, ja nav skaidri zināma problēma.
- Nevajag pētīt visus cēloņus, bet orientēties uz rezultātu.
- Svarīgi noteikt, kas mainīsies, kad problēma būs atrisināta, kādi būs efekti.
Vai mums vajag vairāk laika? Jeb mums ir jābūt disciplinētākiem, izmantojot to laiku, kas mums ir? Kerijs Džonsons
