Domāt pozitīvi - Personības pilnveidošanas centrs
  • +37167292808
  • +37128336927

Cilvēks, kurš neatlaidīgi kaut ko grib, liek liktenim padoties. Mihails Ļermontovs

Domāt pozitīvi

31.01.2018 Indra Ozoliņa
Konsultē Personības pilnveidošanas centra vadītāja, neirolingvistiskās programmēšanas (NLP) trenere Indra Melbārde
Publicēts "Praktiskais Latvietis" 2018. gada janvārī

Kaut gan esam nākuši pasaulē, lai dzīvotu priecīgi, daudzi uz apkārtējo raugās negatīvi, šķiežot savu nīgrumu uz visām pusēm un tādējādi bojājot dzīvi ne tikai sev, bet arī citiem. Kā saskatīt labo un skaisto?

Katram raksturīgais pasaules uztveres un domāšanas veids attīstās dzīves laikā. To nosaka iedzimtība, ieradumi, audzināšana un apkārtējā vide. Ja vecāki vienmēr bijuši noskaņoti negatīvi, bērniem grūti būt citādiem, tomēr tā ir katra paša izvēle. Mūsdienās vairs tikai retais šaubās, ka pozitīva dzīves uztvere veselību ietekmē labvēlīgi, bet negatīva – tai kaitē.
Kā stāsta Personības pilnveidošanas centra vadītāja, neirolingvistiskās programmēšanas (NLP)  trenere Indra Melbārde, pastāv teorija, ka negatīvisms, prasme vispirms pamanīt negatīvo, nepatīkamo, draudus  senseno laikos bija, nepieciešams dzīvības sargāšanai – cilvēkam bija jābūt gatavam pamanīt briesmas.
Pašlaik Latvijā dzīvojam salīdzinoši drošā vidē, tāpēc tādas nepieciešamības nav.  Tomēr  vieglāk ir būt negatīvi noskaņotam, nepūlēties mainīt domāšanu, tādēļ arī tādu cilvēku mūsu vidū ir tik daudz. Lai smaidītu, nepieciešama zināma piepūle, jānodarbina sejas muskuļi, – atzīst speciāliste.  
Pozitīvai domāšanai ir arī papildus labums apkārtējiem. Tā kā no smaidīgiem cilvēkiem staro pozitīva enerģija, citiem patīk uzturēties viņu klātbūtnē. Savukārt no negatīvi domājošajiem  labprātāk turas pa gabalu.
Kāds gudrs cilvēks ir sacījis: dusmoties nozīmē dzert indi, domājot, ka indēsies kāds cits. Dusmas ir kaitīgas vispirms jau tam, kurš dusmojas. Noderīgāk būtu censties  saprast, kā iespējams mainīt nepatīkamo situāciju, – norāda NLP trenere.  

Arī domas jātīra
Var dzīvot ar devīzi “Es negribu slimot” vai arī “Es gribu būt vesels”. Ja negribam saslimt, iedomājamies slimību, taču, ja vēlamies būt veseli un sportiski, iztēlojamies sevi slēpojam vai skrienam. Vienus motivē prēmijas, panākumi, veselība, bet citus – negācijas un nepatikšanas un tad, piemēram, tiek sāktas kādas aktivitātes, baidoties, ka var sašķobīties veselība. Tās ir pilnīgi atšķirīgas pozīcijas, ko nosaka ierastais domāšanas veids. Kaut arī nepatīkama realitāte nav jānoliedz, domāšanu noderīgi pārstrukturēt un iemācīties nevis pret kaut ko cīnīties, lieki patērējot enerģiju, bet piepildīt to, ko vēlamies.   
Tāpat kā ik dienu kopjam zobus, būtu jāievēro arī garīgā higiēna –jāiemācās atbrīvoties no nepatīkamām domām, jācenšas vairāk  ieraudzīt apkārt labo un notiekošo uztvert mierīgāk, pieņemošāk.
Negatīvi noskaņotiem cilvēkiem smagas situācijas gadās biežāk, taču pozitīvi domājošie arī ķibelēs un bēdās prot saskatīt ieguvumu. Piemēram, saņemot sodu par nepareizi novietotu automašīnu, noderīgi sev uzdot jautājumu: ko no tā varu mācīties, ko turpmāk līdzīgā situācijā darīšu citādāk? Šādi tiks trenēta zemapziņa un notiks  pašprogrammēšana, lai citreiz tāda neveiksme vairs neatkārtotos. Tas ir prātīgāk nekā simtiem reižu atmiņā atsaukt kādu nepatīkamu dzīves epizodi un piepogāt sev klāt uz visu atlikušo mūžu.
Daudzi vēlas noskaidrot cēloņus, kas izraisa negatīvas domas, taču galvenais ir nevis saprast, piemēram, kāpēc mans bērns slikti mācās, bet kā palīdzēt uzlabot viņa sekmes, prātot, nevis, kāpēc esmu slims, bet  darīt visu iespējamo, lai būtu vesels, – uzsver Indra Melbārde.
Bezjēdzīgi ir pukoties par pelēcīgu un lietainu laiku ziemā. Uz to var paskatīties arī no pozitīvās puses – sejas ādai nāk par labu mitrs gaiss un būs mazāks rēķins par apkuri. Tam, ko nevaram mainīt, atliek pielāgoties, taču, ja spējam ietekmēt  notikumu gaitu, tad vajag nevis pukoties, bet rīkoties.

Negatīvi domājošajiem parasti dzīvē neveicas tik labi kā pozitīvi noskaņotajiem. Turklāt viņi nav tik cienīti un mīlēti sabiedrībā. Šie cilvēki jūtas apmierināti,  kritizējot citus un žēlojoties, jo tad kāds viņiem pievērš lielāku uzmanību. Visas negācijas un kaitīgie ieradumi, piemēram, smēķēšana, ir saistīta ar kāda labuma gūšanu. Turklāt – jo ilgāk tie ir bijuši, jo grūtāk no tiem atbrīvoties, jo pie tiem ir pierasts.   
Latvijā izveidojies diezgan liels iedzīvotāju slānis, kas neiet uz vēlēšanām, nemaksā nodokļus un dzīvo ar devīzi: viss ir slikti. Labāk tomēr ieņemt pozīciju, ka paši esam savas dzīves saimnieki, jo tad dzīve kļūst piepildītāka un interesantāka, – iesaka NLP trenere.  
Ir cilvēki, kuri pastāvīgi vērš uzmanību uz visu negatīvo, jo šāda rīcība ir savā ziņā izdevīga. Dzīves laikā saskaroties ar negācijām, pielāgojamies un sākam no tām gūt labumu. Tāpat kā reizēm iztiekam bez kādas sabojājušās elektroierīces, iemācāmies sadzīvot ar slimību un pat justies labi šādā stāvoklī. Lai bērni nepierastu pie papildus labumiem un tuvinieku īpašās uzmanības, kas pašsaprotami ir komplektā ar slimošanu, slimojot viņiem  nevajadzētu radīt labākus apstākļus nekā ikdienā.
Šķēršļus pozitīvai domāšanai liek arī nespēja piedot un ilga aizvainojuma turēšana. Bieži vien konflikti un neapmierinātība rodas tāpēc, ka citi nerīkojas, kā esam gaidījuši un nespējam to pieņemt.     

Kā trenēties priekam
Indra Melbārde pozitīvas domāšanas apgūšanai iesaka vairākus paņēmienus.   
1. Iekārtot sev prieka grāmatu! Katras dienas beigās pārdomāt vai vislabāk pierakstīt tajā desmit lietas, kuras dienas laikā ir sagādājušas prieku. To noteikti vajag darīt arī, kad šķiet, ka nekā laba nav bijis.  
2. Pateikties! Pateicībai piemīt ļoti spēcīga enerģija Ne velti daudzi mēdz sacīt tā saukto dubulto paldies, piemēram, pateikties rīkotājiem ne tikai uzreiz pēc viesībām, bet pēc laika vēlreiz uzrakstīt īsziņu vai piezvanīt.

3. Mācīties būt “šeit un tagad” jeb apzinātību! Daudzi, to apgūstot, atzīst, ka dzīve ir kļuvusi daudz labāka, vieglāka, patīkamāka. Parasti virzāmies uz noteiktu mērķi, piemēram, pabeigt projektu vai novākt ražu, un, kamēr to nesasniedzam, neatvēlam laiku nekam citam. Taču, kad šis darbs izdarīts, tiecamies piepildīt nākamo mērķi, tādēļ nereti nav laika apstāties un izbaudīt apkārt notiekošo. Apzinātība nozīmē apzināti izbaudīt visu mērķa sasniegšānas procesu, un, sasniedzot plānoto, piemēram, veicot mājās ģenerāltīrīšanu, apzināties darba pabeigšanu. Tas nozīmē arī izbaudīt pašreizējo brīdi ar visām maņām, pamanīt pirmo sniegu, ievu ziedēšanu, turklāt raugoties uz pasauli caur pozitīva skata prizmu. Dzīvojot lēnāk, ir iespējams paveikt vairāk un gūt no dzīves vairāk prieka.  
4. Nodarboties ar pozitīvu vizualizāciju! Tas nozīmē, ka ieteicams iztēloties sevi veiksmīgā situācijā, gūstot panākumus, sasniedzot mērķi, vienlaikus izbaudot arī ceļu uz to.
5. Pacelt acis un iedomāties ko labu! Parasti grūtībās un bēdās raugāmies uz leju, taču, paskatoties augšup, negatīvā doma pārtrūkst. Šis paņēmiens var palīdzēt arī eksāmenā, kad liekas, ka viss iepriekš zinātais aizmirsts. Uzmācīgas negatīvas domas var arī apturēt aizturot elpu.  
6. Smaidīt! Izpētīts, ka smaidot organismā izdalās labsajūtu veicinošas vielas. Tad parasti arī apkārtējie atbild ar to pašu, jo pozitīvā enerģija izplatās visapkārt. Indra Melbārde teic, ka, katru dienu trenējoties, domāšana mainās jau aptuveni trīs nedēļu laikā, tomēr pētījumi liecina, ka lielākām pārmaiņām nepieciešamas 80 – 90 dienas.
7. Atbrīvoties no nepatīkamām, uzmācīgām domām! Šim nolūkam var palīdzēt jebkādas fiziskas aktivitātes svaigā gaisā. Ja ir liels stress un grūti risināmas problēmas, parasti saspringst pleci. Kaut nedaudz vieglāk paliek tos atbrīvojot fiziski ar vingrinājumu palīdzību. Var arī ķerties pie mājas ģenerāltīrīšanas, kas būs daudz lietderīgāk nekā dusmoties.
8. Lasīt iedvesmojošu literatūru, skatīties pozitīvas kinofilmas un teātra izrādes!
9. Izmantot dažādas praktiskās psiholoģijas pašpalīdzības grāmatas! Tas gan noderēs, ja  praktizēsim aprakstītos vingrinājumus. Tikai lasot, un nepiedzīvojot labas pārmaiņas, agrāk vai vēlāk radīsies neapmierinātības sajūta.     
10. Apmeklēt meditācijas, jogas un ciguna nodarbības!

Citi raksti

  • Piepildi savus sapņus

    Vai zināji, ka ikdienā no sava iekšējā potenciāla izmantojam tikai 5%? Izrādās – jo vairāk tu māki sapņot un turklāt vēl reāli darbojies, tu dzīvē vari sasniegt ļoti daudz – vairāk nekā spēj iedomāties.

  • Domāt pozitīvi

    Kaut gan esam nākuši pasaulē, lai dzīvotu priecīgi, daudzi uz apkārtējo raugās negatīvi, šķiežot savu nīgrumu uz visām pusēm un tādējādi bojājot dzīvi ne tikai sev, bet arī citiem. Kā saskatīt labo un skaisto?

Mūsu klienti