Vispirms uzņemties atbildību par sevi - Personības pilnveidošanas centrs
  • +37167292808
  • +37128336927

Būt, eksistēt, elpot, sajust un apzināties dzīvības krāšņo plūsmu sev visapkārt - tā taču visaugstākā laime katrai apzinīgai būtnei. Vilis Lācis

Vispirms uzņemties atbildību par sevi

23.05.2011 Daiga Lutere

Indra Melbārde ir Personības pilnveidošanas centra direktore, personīgās meistarības trenere un koučs. Zinot, ka katram gribas dzīvot labi un laimīgi, I. Melbārdi lūdzām pastāstīt, ko darīt, lai tiešām justos labi.

Publicēts:
„Kurzemes Vārds”, 2011. gada maijā

– Vai piekrīti atziņai, ka tas, kā cilvēks dzīvo, ir viņa iepriekšējo domu rezultāts?

– Piekrītu. Lielos vilcienos, mūsu dzīve šodien ir tāda, kādu to esam ar savām domām un darbiem sadomājuši un sapelnījuši savas dzīves laikā. Kādreiz šai atziņai nepiekritu, jo tā man šķita banāla un vispārpareiza. Bet, jo vairāk šīs lietas pētu un ar cilvēkiem runāju, konsultējot viņus, jo vairāk pārliecinos, ka tas tā tomēr ir. Ar pozitīvām vai negatīvām domām mēs it kā dodam instrukciju zemapziņai un tā palīdz radīt tādu dzīvi, kādu esam savās domās paredzējuši.
Dzīve jāpieņem kāda nu tā ir. Tas attiecas arī uz situāciju Latvijā. Paši vien to esam sapelnījuši un esam tur, kur esam. Pie šīs situācijas vienpersoniski nav vainojams ne Starptautiskais valūtas fonds, ne Amerikas vai Latvijas valdība.

– Ko cilvēks var darīt?

Mainīt savu domāšanu, iedziļināties zināšanās, kas mudina uz pilnveidošanos. Saprast, ka nākotnē varam dzīvot tā kā gribam, ja paši uzņemamies atbildību par savām domām un darbiem. Esmu par to pārliecināta. To mācu un skaidroju savās nodarbībās un konsultācijās. Ticu, ka Latvija būs plaukstoša zeme, kurā dzīvo laimīgi cilvēki. Esmu pārliecināta par to, ka nav jābrauc prom, jo Latvijā arī tagad ir gana labas iespējas strādāt un dzīvot. Kaut vai uzņemoties atbildību par savu, nelielu biznesu vai meklējot jaunus risinājumus. Ļoti labi apzinos, cik daudzi šobrīd ir gatavi man oponēt... Jā, mēs nevaram viegli un ātri ietekmēt politiku valsts un pasaules mērogā, bet varam ietekmēt to, ko paši šobrīd runājam un domājam, ko komentāros rakstām internetā, kādas ir mūsu attiecības ģimenē, darbā utt. Ja būs patiesa vēlme mainīties, tad, izdevība, zināšanas un prasmes radīsies. Vienlaikus jāapzinās, ka tas domāšanas veids, kas veidojies gadu desmitos, ir stipri iesakņojies un vajadzīga patiesa vēlme, uzņēmība un pacietība izmaiņām. Nereti vieglāk ir turpināt dzīvot veco, grūto dzīvi.

– Vai nav tā, ka cilvēks pēc savas būtības ir diezgan liels stagnāts?

– Apmēram 90 procenti savu darbību izdarām automātiski un tās ir veidojušās, pilnveidojušās visas dzīves garumā. Nevajag lolot ilūzijas, kas viss pa jaunam izmaināms stundas vai dienas laikā. Lai cik cilvēkam gadu – 30 vai 50, vai 80 – viņam ir vajadzīga patiesa vēlēšanās un apņemšanās mainīt savu iepriekšējo domāšanu. Kaut gan ir gadījumi, nereti ar traģisku vai krīzei raksturīgu fonu, kad cilvēks saprot: tā vairs nevaru un negribu dzīvot kā agrāk. Vai arī kaut kas izcili pozitīvs, piemēram, mazuļa piedzimšana, kad rodas milzu spēks un iedvesma pašam mainīties. Visbiežāk pārmaiņām cilvēks kļūst gatavs tad, kad nonācis īstā krīzē un atspēries pret bedres dibenu.
Man ir sajūta, ka Latvijā ļoti daudzi procesi notiek cīņas veidā. Cīnīties par vai cīnīties pret. Ja vajag, ja tanki ielās, tad saņemamies uz varoņdarbiem, bet ikdienā tā dabiskā, virzošā enerģija kaut kur izgaist. Man pat radies iespaids, ka daudziem šī krīze ir nepieciešama, jo tā beidzot piespiež mobilizēties un rīkoties. Tad arī rodas iedvesma lieliem darbiem.
– Varbūt vienmēr nevajag caur ciešanām?
– Piekrītu! Ir cits spēcīgs enerģijas avots pārmaiņām. Tie ir iedvesmas brīži – dabiski veidojušies vai apzināti radīti. Mēs katrs esam pieredzējuši šādus iedvesmas brīžus. Tajos ir ļoti daudz spēka. Var arī sevi trenēt, var iemācīties radīt ikdienā šādus iedvesmas brīžus, kad pozitīvas domas raisās, kad darbi it kā paši no sevis darās. Jāapzinās, ka iedvesmas brīžus ļoti bremzē negatīva domāšana, aprunāšana, nenovīdība, sliktā meklēšana…
Veicina – savu mērķu zināšana, pozitīva domāšana, meditācija, labo cilvēki, sportiska aktivitāte.

– Bet kāds jūtas nelaimīgs un negrib neko citu, kā vien sēdēt stūrī, vaidēt un gausties par grūto dzīvi.

– Lai sēž! Skanēs skarbi, bet šādam cilvēkam laikam vēl nav tik slikti, lai nebūtu sliktāk. Parasti tāds vaino savās nelaimēs citus. Vai tad kāds staigās pa mājām un izcels viņus saulītē? Nē. Lai sāktu uz pasauli skatīties citādākām acīm, vajag patiesu vēlēšanos. Tas nemaksā neko, bet prasa pacietīgu garīgu darbu ar sevi. Taču daudzi to cilvēki darīt negrib. Kas šobrīd Latvijā notiek? Ir gana liela jaunu cilvēku kategorija, kuri ar visu ir neapmierināti, dzīvo no pabalstiem, vaid par grūto dzīvi, bet kādus nelielus darbiņus strādāt negrib, mācīties negrib – jo pieraduši, ka tā var. Un tajā pat laikā ir pensionāri, kuri vairs fiziski nespēj būt aktīvi, bet viņiem pietiek sirdsgudrības jaunos uzmundrināt un morāli atbalstīt. Manuprāt, tagad notiek sabiedrības attīrīšanās process. Katram jāuzņemas sava atbildības daļa par savu dzīvi. Sava prāta, miesas un vides uzturēšana prasa reālu darbu. Sakārtot māju, iztīrīt kāpņu telpu un piedalīties Lielajā talkā neprasa lielus līdzekļus. Esmu pārliecināta, ka cilvēks pats vispirms ir atbildīgs par savu veselību, nevis dakteris, darbavieta vai valsts. Tas ir vēl padomju iekārtas atstātais mantojums, kad kāds cits, nevis tu pats, biji atbildīgs par savu dzīvi, veselību, izglītību utt.
Es domāju, ka ir pilnīgi aplam tagad tērēt savu enerģiju, apspriežot politiķus un visu citu, ko nevaru ietekmēt, bet šo enerģiju būtu daudz gudrāk izmantot savam personīgam labumam, savai izaugsmei.

– Politiķus un viņu darbus apspriest ir tik vienkārši...

– Bet kurš no mums reāli grib un var būt, piemēram, premjerministra vietā? Varbūt tomēr vispirms ķersimies pie savas apkārtējās vides, mājas un darba vietas sakārtošanas? Sakārto savas domas, iemācies harmoniju un mieru, sāc domāt pozitīvi! Es ticu, ka doma ir materiāla. Ar cieņu izturies vispirms pret sevi. Mācies par sevi pastāvēt, nepazemoties, neļauj sev darīt pāri. Iemācies pateikt- Nē! Un uzņemies atbildību! Sāc ar šo brīdi, nevis ar rītdienu, vai tad, kad būsi izlasījis šo avīzi. Pieņem lēmumu – no šā brīža sāku dzīvot citādāk. Ja nezini kā – meklē līdzīgi domājošus cilvēkus, padomdevējus, lasi. Lasīt māk visi, bibliotēkas strādā. Internetā informācija atrodama par velti.

– Tu jau vairāk nekā desmit gadus cilvēkiem vadi dažādus pašizaugsmes kursus.

– Jā. Man patīk mans darbs, tas sniedz milzu gandarījumu. Labā ziņa ir tā, ka šobrīd aizvien vairāk dažādu vecumu cilvēku sāk apzināties šādas pašizglītošanās vērtību. Nevis obligātās, formālās izglītošanās, bet tādas, kas paša izvēlēta un domāta personības izaugsmei. Pazīstu simtiem cilvēku, kas to dara un reāli uzlabo savas dzīves kvalitāti, izvēlas jaunus risinājumus.

– Bet mēs katrs esam saistīti ar cits ar citu, nedzīvojam taču izolācijā.

– Savu dzīvi dzīvojot, ļoti cieši esam saistīti ar citiem cilvēkiem, dzīves gaitā esam izveidojuši savu attiecību sistēmu. Ja viens cilvēks sāk mainīties, tiek ietekmēta un mainās visa sistēma (tuvinieki, draugi, darba kolēģi). Ja ģimenē viens sāk pašizglītoties un pievēršas pozitīvai domāšanai vai attīsta sevī mērķtiecību, tas noteikti atstāj ietekmi uz visiem blakus esošiem. Reakcijas var būt dažādas... dažreiz panākumi un jaunas vēsmas tiek atbalstītas un pārņemtas, dažreiz esošā, vecā sistēma grib noturēt vecajās kvalitātēs cilvēku, kurš sācis savu pārmaiņu ceļu. Daudziem zinošs, uz panākumiem orientēts cilvēks var būt neērts.
Tāpēc vēlams pie sevis klusībā pārdomāt, kā mainīsies mana dzīve, ja es pats mainīšos, būšu citādāks nekā līdz šim – būšu labāks, kustīgāks, atvērtāks, veselīgāks, priecīgāks utt. Un kā mainīsies situācija manās attiecībās, ja es mainīšos.

– Varbūt vieglāk mainīt citus, nevis sevi pašu?

– Uzņemties Dieva lomu? Nekas neiznāks! To nav vērts darīt nekādā veidā un tas attiecas gan uz kolēģiem, vecākiem, bērniem, mīļotajiem, draugiem. Gan uz tiem, kuri ļoti mīļi, gan tiem, kuri mums nepatīk. Katram jāiet savs ceļš, uzņemoties savu, personisko atbildību. Ko mēs katrs varam darīt? Uzņemties atbildību par savu dzīvi un citiem no sirds labu vēlēt, atstājot izvēli viņu pašu ziņā. Vienīgais veids, ka mainīt pasauli ap sevi ir mainīties pašam.

Citi raksti

Mūsu klienti