Ko slēpj „The Secret”? - Personības pilnveidošanas centrs
  • +37167292808
  • +37128336927

Cilvēks ir veidots no uzskatiem. Kam viņš tic, tas viņš ir. Johans Volfgangs fon Gēte

Ko slēpj „The Secret”?

29.04.2009 Aija Ivanova

„Tā būs filma, kas izmainīs tavu dzīvi,” – apmēram ar tādiem pavadvārdiem no mutes mutē parasti izskan komentāri par „The Secret” (tulk. „Noslēpums”). Šī filma, kuras saturs izdots arī grāmatā, nav nekāds jaunums, tomēr arvien tai rodas jauni skatītāji un atbalstītāji. Kā nu ne – visi taču grib zināt, kas ir laimīgas dzīves atslēga!

Publicēts:
Žurnāls „Marta” 2009. gada 29. aprīlī.
 

Par šo filmu tiek runāts ne tikai kā par pašpalīdzības, bet arī kultūras fenomenu. Miljoniem cilvēku to ir redzējuši, daudzi ievērojami ļaudis atzinuši, ka pielieto tās principus savā dzīvē, neskaitāmās atsauksmēs izskan veiksmīgas pieredzes. Kamēr vieni filmu kritizē par „kaitinošo” pieeju informācijas pasniegšanā, citi kvēli tic un arī uz savas ādas pārliecinās, ka „The Secret” paustās atziņas ir iedarbīgas. 
Lielo noslēpumu, par kuru runā filma, esot zinājis jau Platons, Ņūtons, Einšteins un daudzi citi ievērojami pasaules cilvēki, leģendāri valdnieki. Līdz šim tas ticis rūpīgi slēpts, līdz 2006. gadā pasaulei to atklāja austrāliešu televīzijas producente Ronda Birna. Pašai ciešot un slīkstot problēmu jūrā, viņa nejauši uzgāja Vallasa Vatla 1910. gadā publicēto grāmatu „Bagātības iegūšanas zinātne”. Tā viņai atvēra acis un pilnībā izmainīja dzīvi, turklāt ar jauniegūtajām zināšanām viņa nepaskopojās padalīties ar visu pasauli. Neaptveramā filmas popularitāte Birnai nodrošināja ne tikai ievērojamu materiālā stāvokļa uzlabošanos, bet arī iekļūšanu žurnāla „The Times” pasaules ietekmīgāko personu sarakstā (vienā rindā ar Krievijas eksprezidentu Vladimiru Putinu).
Dokumentālā formātā pasniegtā stāsta pamatā ir Pievilkšanās likums, kas postulē – mūsu domas un jūtas var piesaistīt notikumus. Šī atziņa filmā pasniegta kā atslēga uz labklājību, veselību, veiksmīgām attiecībām un laimi. Stāsts ir par to, ka ikvienam piemīt spēja savu vājumu vai ciešanas pārvērst spēkā, mierā, veselībā un bagātībā. Katra doma, kas izskrien caur galvai, veido mūsu dzīvi, un filma, piedāvājot idejas un ieteikumus, sola palīdzēt ievirzīt domas pareizajā gultnē un iemācīt piepildīt sapņus.


VIEDOKĻI

Lauris Reiniks, mūziķis un TV seja.

„Man ir grāmata. Saņēmu to dāvanā no tantes, pie kuras dzīvoju, kad pagājušogad mācījos aktieru skolā Amerikā. Grāmatā paustā doma mani aizrāva, taču lasot konstatēju, ka neapzināti jau esmu rīkojies, kā tur teikts, proti, koncentrējies uz labo. Tās patiesības ir skaidras: ja vēlies kaut ko, domā par to, bet ne bez apstājas. Tā ar mīlestības spēku un labām domām uz šo mērķi jāvirzās. Ik pa brīdim grāmatu pārlasu, un tās likumi tiešām darbojas – viss, ko iedomājos, piepildās! Piemēram, man bija sapnis nokļūt ziņās Amerikā, lai tādējādi varētu pareklamēt Latviju. Negaidītā veidā tā arī notika: saistībā ar šovu „Dejo ar zvaigzni“ nonācu ABC, kur kāds izklaides ziņu žurnālists nejauši uzzināja par mani un tā es nokļuvu ziņās. Tā tiešām ir – ja kaut ko ļoti vēlies un tas ir labs, tad lietas, cilvēki, notikumi sastājas, lai palīdzētu realizēt šo sapni. Galvenais neapspiest vēlmi, kas sāk dīgt, un koncentrēties uz to, ko vēlies, nevis nevēlies. Jo zemapziņa nedzird priedēkli „ne“. Sakot „es negribu, lai pret mani slikti izturas“, mēs to tikai piesaucam. Esmu devis grāmatu arī citiem. Mārtiņš Freimanis to līdz pusei izlasījis nosauca par egoistu grāmatu, jo „viss tikai par sevi, sevi“, kam es nepiekrītu. Man patīk arī paustā domā – būt pateicīgam par visu, kas ar tevi notiek, novērtēt lietas, nevis uztvert kā pašsaprotamas. Tiešām iesaku izlasīt grāmatu vai noskatīties filmu, jo zinu, ka tā palīdzējusi daudziem. Cik esmu dzirdējis, arī Mikam Ozoliņam tā ļāva piepildīt sapni par filmas radīšanu. Jo tiešām, viss, ko vēlies, ko esi spējis konkrēti noformulēt, atnāk. Protams, ne jau pēc dienas vai divām – tas prasa laiku.“

Aina Poiša, psihoterapeite.

„Tur iekšā ir iekodētas visas tās lietas, ar kurām strādāju jau gadiem, tikai varbūt savā valodā to pasaku. Esmu šo filmu sākusi skatīties, bet neesmu tikusi līdz galam. Man vienkārši uzreiz ir pretreakcija, ja kaut ko sāk izvirzīt kā fetišu. Vienubrīd tās bija, piemēram, Lulles Vilmas grāmatas. Varbūt man ir tāda daba – nogaidīt, neskriet. Cilvēki jau atrod, kam grib pieķerties, tas tā kā ir vieglāk, nekā uzņemties to smago darbu strādāt pašam ar sevi un nonākt līdz tām atziņām, par kurām mums zināšanas jau ir. Ja otrs cilvēks to saka, dažreiz negribas pieņemt, cilvēks labāk izvēlas par autoritāti grāmatu vai filmu. Man tiešām ir dalītas jūtas pret šo filmu, jo runājoties tomēr veidojas mijiedarbība, ir ziņa un pretī ir uztveres līmenis, kas pārstrādā šo informāciju, nevis pieņem visu bez aizturēm. Jo nav vienas patiesības – nekad, ne filmā, ne grāmatā, ne reālā kontaktā. Ir tikai apmaiņa – es varu kaut ko dabūt, bet neceru, ka iegūšu simtprocentīgi pretī, jo man to arī nevajag – dzīves pieredzei jau arī ir kaut kādas atziņas gatavas. Filma – tas ir piedāvājums, viena izpratne par kopsakarībām, un tas ir brīnišķīgi, ja ir piedāvājums. Mums ir izvēle, kaut ko paņemt. Cik daudz – tā ir katra paša darīšana, bet, manuprāt, nevajag nostādīt lietas fetiša līmenī – te nu ir panaceja, kas atrisinās mūsu laimīgumu. Tas ir impulss, ko tu paņem, bet sūrais darbs, lai tu tiešām kļūtu laimīgāks cilvēks, ir jāizdara pašam ar savu iekšējo saturu.“

Viesturs Dūle, mūziķis.

„Pirms pāris gadiem redzēju šo filmu, un tur tiešām ir daudz lietu, kas darbojas. Tas jau patiesībā ir universāls princips, kas atklājas tajās pašās latvieši dainās. Domas veido realitāti – tas ir tas pats kvantu likums, par ko pārliecinājušies kvantu fiziķi. Taču ir viena ļoti nozīmīga piebilde – ir daudz blakusefektu, kuru dēļ tas viss var nedarboties. Var vēlēties labu darbu vai daudz naudas, bet, nezinot, kas domās darās, tas nestrādā, turklāt pie vainas var būt arī kādas bērnības traumas – ir apstākļi, kas to visu var bremzēt.“

Indra Melbārde, neirolingvistiskās programmēšanas (NLP) speciāliste.

„Šī filma ir noderīga, jo uzskatāmā, saprotamā valodā izstāsta būtiskas lietas, kas šobrīd daudziem var būt kā glābējzvans. Stāsts ir par to, kā paļauties uz sevi un noteikt savā dzīvē mērķus – tos pilnībā apzinās tikai 5% cilvēku. Filma vai grāmata veic svētīgu  darbu, skaidrojot pamatu pamatus, kā darbojas cilvēka prāts, kāda ir pasaules kārtība. NLP, tāpat kā filma, māca to pašu, kas rakstīts Bībelē, tikai traktējums ir cits. Tā ir savas dzīves programmēšana labākajā veidā. Veiksmes stāsti pārsteidz, un ir pārbaudīts, ka šis princips darbojas. Tas ir tik efektīvi, ka cilvēks ar savu kritisko domāšanu nespēj noticēt. Lietas būtība ir vizualizācijā – ir jāredz, jādzird, jāsajūt, kā būs, kad mērķis piepildīsies. Iespējas ir visapkārt un nepārtraukti, tikai mēs tās nepamanām. Taču, kad koncentrējamies uz mērķi , tās ieraugām – tāpat kā sieviete, kas gaida bērniņu, visapkārt daudz biežāk pamana grūtnieces. Zinu meiteni, kas savos deviņpadsmit gados sapņoja par darbu ekoloģiskās kosmētikas firmā, ir pagājuši daži gadi un tagad viņa ir līdzīpašniece tādā. Stāstu ir daudz – uzsākti biznesa projekti, iekārtotas mājas, jaunas sapņu darba vietas, veiksme attiecībās… Atslēga ir mūsu ticībā – ja sākam vēlēties, ko tiešām gribas, tas piepildās, bet īstenojas arī tas, ko nevēlamies – negribas vīru alkoholiķi, bet tieši tā notiek. Tas, ko kādreiz esam jau domājuši, nosaka šodienas realitāti, pagātnes domas mainīt nevaram, toties tagad ikvienam ir iespēja sākt domāt savādāk, veidot labāku, veiksmīgāku nākotni. Starp citu tieši tam labvēlīgs ir krīzes laiks – iemācīties domāt pa jaunam.“


PIEREDZES


Ieva (23): „Filmu noskatoties, ļoti iedvesmojos un uzlādējos ar kaudzi pozitīvām emocijām. Bet vērtīgākais – sapratu: kaut arī līdz šim neapzinājos pozitīvās domāšanas spēku, manā dzīvē jau daudzas lietas notikušas tieši tā, kā kādreiz esmu domājusi. Tagad pilnībā piekrītu teicienam: ar savām domām un sapņiem jābūt uzmanīgiem, jo tas, ko domājam tagad, pavisam tuvā nākotnē var arī piepildīties. Brīdī, kad manās rokās nonāca šī filma, jutos ļoti satraukta un trauksmaina par savu darba vietu, par to, ka slodze un darba alga sāk samazināties, bet ikmēneša izdevumi tikai pieaug. Tomēr dziļi, dziļi sevī jutu runājam intuīciju, kas teica - viss būs labi, vajag tikai darboties. Katru dienu prātoju, kā atrast darbu par spīti tā brīža šaušalīgajai statistikai: uz vakanto darba vietu ir apmēram 70 gribētāju. Gāju uz un no darba, domādama, kādu tieši papildu darbiņu vēlētos. Pārsteidzoši, bet apmēram mēnesi vēlāk tieši tādu arī atradu. Turklāt vēl pārsteidzošāk ir tas, ka dažādi gadījuma darbiņi man parādās vēl arvien. Acīmredzot domām tiešām ir spēks! Tagad dienās, kad šķiet, nolaižas rokas, es saņemos, vēlreiz noskatos filmu un turpinu sapņot.

Ilona (42): „Par šo filmu man pavēstīja laba draudzene, kura paaicināja to noskatīties. Viņu bija pārņēmis tāds atklāsmes prieks, un līdzīgs entuziasms un sajūsma tika sagaidīta arī no manis, tomēr tā nenotika. Aiz cieņas pret draudzeni ar grūtībām un lielu piespiešanos filmu noskatījos, taču uz mani tā neiedarbojās. Tur, protams, tika atkārtoti vispārzināmi pamati, taču amerikanizētā forma, kā tas viss tika pasniegts, ar primitīvajiem sapņiem un vienkāršajiem mērķiem, pārspīlētajiem piemēriem, kurus to īpašnieki pasniedz kā kaut ko ārkārtēju, mani drīzāk smīdināja, nekā iedvesmoja.”

Andris (28): „Biju gaidījis, ka šī filma mani uzrunās vairāk. Pēc iepriekš dzirdētā gaidīju ko īpašāku, bet pamatbūtība jau nav slikta. Filmā minētas patiesības, kuras ievērojot, izdodas sasniegt mērķus. Teorētiski filma mani uzrunāja, bet līdz tās praktiskajam pielietojumam savā dzīvē vēl neesmu nonācis. Laikam jānobriest, jo tas prasa laiku, un šā brīža steigā nav iespēju tik ļoti nokoncentrēties uz savām domām.“


No interneta komentāriem:

  • „Nu, nav tur nekāda noslēpuma – klasisks amerikanizēts veiksmes pamācību gabals, turklāt garlaicīgs, klasiska realitātes transerfinga tehnika. Daļa no piemēriem laupīja ticamības momentu, apmēram tā – „Oh, my God (tulk. Ak, Dievs), man bija mājas bilde, kuru es pieliku pie sienas un iztēlojos, kā tādā dzīvoju, tad pārvācos uz jaunu māju un, Oh, my God, mans sīcis no mantu kastes izvilka to bildi un es ieraudzīju, ka dzīvoju tieši tajā mājā! The Wonder! (tulk. brīnums). Sākumā tiek atklāts tas it kā nosēpums un pēc tam pusotru stundu skalotas smadzenes, lai tu noticētu.”

 

  • „Domāju, tur kaut kāda patiesība ir. Bet viss jau atkarīgs no tā, cik optimistisks esi savos uzskatos. Vai nu tu visu, kas notiek, attiecini uz nejaušībām, veiksmi, sakritībām utt., vai dzīvo ar apziņu, ka tas biji tu, kas pievilki šos notikumus. Tur principā viss pamatojās uz „Tu esi tas, ko tu domā“.

 

  • „Mēģināju, kā tajā filmā: visu laiku vēlējos, lai velo dakša, kas nāk bonusā pie jaunā rāmja, nebūtu 2005. gada. Beigās man atsūtīja 2007. gada, kas ir divkārt vērtīgāka, labāka utt.”

 

  • „Dokumentāla filma, kurā daudz un dažādi cilvēki skaidro, ka domām ir milzīgs spēks. Doma tam visam ir iedvesmot skatītāju, likt tam noticēt un iemācīties to izmantot.”

 

  • „Ja es nebūtu tik ļoti nobijusies no savām domām, piekristu šīs filmas vēstījumam. Manas bailes materializējas tāpat kā ieceres. Būtu laiks iemācīties nedomāt un nebaidīties.”

 

  • „Es vairs neko daudz neatceros, tikai divas izkristalizētas domas, kuras iegaumēju pats sev, proti, domas kļūst par lietām un nepieciešams justies tā, it kā tev jau pieder tas, ko tu vēlies, un tad tas pie tevis atnāks.”

 

  • „Man to iedeva viena sieviete. Ilgi nevarēju saņemties noskatīties, jo likās tāds.. nu kaut kas ne tāds. Tomēr vienreiz aiz cieņas pret šo sievieti, kura speciāli man filmu bija atnesusi, to noskatījos. Jā, man nepatika, ka tas tik gari viss un varbūt tur bija kas pārspīlēts, bet, skatoties filmu, sapratu, ka tas tiešām ir manā dzīvē visu laiku, pat man neapzinoties, darbojies.. tas man lika apsēsties un aizdomāties…”

 

  • „Tik tiešām laba filma. Esmu jau izmēģinājis pāris lietas un tā tik tiešām darbojas. Tik jābūt ticībai un dzīve kļūst ideāla.”

 

  • „Ir, ir vērts noskatīties – par vēlmēm un sasniegumiem… par iekšējiem stāvokļiem… par iespējamo, jo neiespējamā nav.”


SMELIES VĒL!

Iedvesmu un padomus, kā savu dzīvi vērst uz augšu, vari smelties arī grāmatās:

  • Džozefs Mērfijs „Tavs zemapziņas spēks”
  • Entonijs Robinss „Tavas neierobežotās iespējas”
  • Pēters Kummers „Nekas nav neiespējams”
  • Dīpaks Čopra „Noslēpumu grāmata”
  • Valērijs Siņeļņikovs „Nolūka spēks”

 

Citi raksti

Mūsu klienti