Kā mierīgi un gudri dzīvot? - Personības pilnveidošanas centrs
  • +37167292808
  • +37128336927

Sauli sevī var atrast vienmēr, ja vien to meklē. Maksvels Maltzs

Kā mierīgi un gudri dzīvot?

27.02.2009 Daiga Lutere

Publicēts:
Laikraksts „Kurzemes Vārds” 2009. gada 27. februārī.

Šodien dzīvojam daudz savādāk nekā, piemēram, pērn šajā laikā. Daudzās ģimenēs situācija būtiski mainījusies, it sevišķi tad, ja zaudēts darbs, samazinājušies ienākumi u.c. Kā gudri dzīvot pārmaiņu laikā? Par to savs viedoklis ir Personības pilnveidošanas centra direktorei, personīgās meistarības trenerei Indrai Melbārdei.

–    Cik svarīgi ir spēt pārvaldīt savas emocijas?
–    Manuprāt, pašlaik mums visiem jāmācās būt mierīgiem. Lai nu kā pa dzīvi iet. Kad esam patstāvīgā stresā, no tā maz labuma. Pat tad, kad vēl iet labi (un tā ir daudziem!), ir jāmācās nepatikšanas uztvert mierīgi, vingrinoties, trenējoties, domājot. Katram cilvēkam  ir savas tuvās, mīļās metodes, kas palīdz rast līdzsvaru: sports, adīšana, lūgšanas, darbs dārzā u.c.. Esot līdzsvarā, vislabāk spējam palīdzēt gan sev, gan saviem tuviniekiem un atrast nepieciešamos risinājumus.

–    Bijāt uz mācību kursiem Maskavā. Kādas jaunas atziņas tur guvāt?
–    Lai arī valstis dažādas, situācijas cilvēkiem visur veidojas līdzīgas. Galvenais ir saglabāt pozitīvu skatu uz dzīvi un visu notiekošo, jo krīze noteikti reiz beigsies. Tas ir tikai viens pakāpiens mūsu ceļā un uz priekšu. Tagad jābūt gudriem un mierīgiem. Tas ir svarīgi, tas ļauj saskatīt risinājumus.

–    To būs piedzīvojis ne viens vien, ka lielā satraukumā visu pasauli gribas pasūtīt tālu, tālu...
–    Jā, bet situācija tik un tā ir tāda, kāda ir! Uztraukumā un stresā nereti krīzes situācija tiek padziļināta, sarežģīta ar neapdomīgu rīcību, sabojātām attiecībām. Esot līdzsvarā, cilvēks daudz labāk spēj izvēlēties ceļus pa kuriem iet, ko darīt. Izlemt, kas risināms neatliekami, kas var pagaidīt. Uzsvēršu, ka ļoti svarīgi ir rīkoties, darboties, nevis sēdēt, apātijā iegrimušam un cerēt, ka kāds cits izglābs, padarīs laimīgu, veiksmīgu. Atbildība par sevi jāuzņemas katram pašam. Kad zaudēts darbs un ļoti daudz brīva laika, tad pašam vien jāiemācās sevi nodarbināt, mērķtiecīgi saplānojot savu dienu. Var paskatīties no citas puses: tajā brīdī, kad zaudēts darbs, cilvēks ieguvis ļoti daudz – viņš kļuvis par laika miljonāru! Tas ir vērtīgs resurss, pēc kura ļoti daudz cilvēku ilgojas un tiecas, un nespēj iegūt.

–    Ko darīt brīvajā laikā, kad tā ir tiešām daudz?
–     Šo bagātību gudri, mērķtiecīgi izmantot, nodarbināt sevi. Meklēt  ceļus jauna darba, jaunu ienākumu  atrašanai. Uzdot sev jautājumu – ja viss būtu iespējams, ko es gribētu darīt, kāds ir mans ideālais darbs. Šo laiku izmantot, apzināti pilnveidojot sevi. Piemēram, lasot grāmatas. Bibliotēkas ir pieejamas, ir internets.  Tikties ar cilvēkiem, risinot konstruktīvas sarunas, meklējot risinājumus, nevis vadīt savu laiku nīdētāju pulciņā. Apzināti daudz mazāk jāskatās televīzijas raidījumi. Apzināti "Kurzemes Vārdā" un citos preses izdevumos jāmeklē pozitīvās domas, pieredzes.
Šobrīd par labo toni uzskata par krīzi nerunāt, bet tas, manuprāt,  ir aplami. Rozā brilles jānoņem pašiem. Ja ne, tās sāpīgi nokritīs pašas.

–    Kādēļ?
–    Jo krīzes laiks vēl ir tikai iesākumā. Jāapzinās, ka šis process turpināsies un neviens, pat jaunais premjerministrs, nezina, kad pienāks brīdis, kad no bedres dziļākās vietas varēsim atsperties un virzīties atkal augšup. Tagad noderīgi apzināti būt ar tādiem cilvēkiem, kuri dalās pozitīvā pieredzē – kā to vai to šajos laikos darīt labāk, kā ietaupīt, kā dzīvot, kā sevi uzturēt emocionāli labā formā. Tas ir, apzināti šo procesu vadīt.
–    Laba metode: pašam sev atklāti uzdot jautājumu: kas ar mani var notikt vissliktākajā gadījumā? Ko es tādā situācijā darīšu. Un atklāti sev atbildēt. Kāds teiks, ka tā ir nelaimes piesaukšana, bet, manuprāt, tā ir sava veida psiholoģiska apdrošināšanās. Jo tad, kad cilvēks ir patiesi sapratis, izdzīvojis, kas ar viņu var būt vissliktākais (darba, veselības zaudēšana, nonākšana parādos vai kas cits), tad prāts jau iepriekš sāk meklēt idejas, kā rīkoties. Un parādās variants a, b un c. Varbūt kāds beidzot sāk veidot naudas uzkrājumu. Kaut vai nelielu, bet tomēr! Vai noliek miltu paku skapītī, sak', pankūkas mums vienmēr sanāks!

–    Svarīgi, lai būtu arī tādi cilvēki, ar kuriem grūtā brīdī parunāties, dalīties.
–    Tas ir lieliski, ja ir  cilvēks, kurš stiprāks, gudrāks, psiholoģiski stabilāks un kuram uzticos. Ar kuru varu izrunāties, kam izstāstīt savu sāpi. Arī tādā brīdī cilvēka prāts strādā un rodas iespēja vieglāk ieraudzīt risinājumus. Svarīgi arī būt gatavam otru izklausīt, būt par atbalstu. Šajā laikā, manuprāt, cilvēki aizvien vairāk saliedējas.
–    Vajag atcerēties – bezizejas situāciju nav! No katras bezizejas ir vismaz trīs izejas!

–    Biju dzirdējusi tikai par divām...
–    Izejas jāprot prātā izspēlēt, iepriekš ieraudzīt. 
–    Es piederu pie tiem, kuri krīzi redz kā iespēju laiku. Brīdī, kad radies ļoti daudz brīva laika, ir īstais laiks iespējas meklēt.

–    Ja krīze jau klauvē pie namdurvīm, varbūt pēdējais laiks sākt izsvērt, bez kā es, mana ģimene, turpmāk varētu iztikt?
–    Piekrītu. Īstais laiks sanākt  kopā visiem ģimenes locekļiem, arī bērniem, un parunāties par to, kas notiek, kas gaidāms, kā dzīvosim. Šis ir labs laiks, lai bērnus mācītu taupīt un kļūt atbildīgiem. Kopējā sarunā vispirms jāizvērtē, kas ir tas, kas mums ir, – kas ļauj justies labi, ar ko esam stipri, kas mums vissvarīgākais. Jebkurā gadījumā, jebkurā dzīves brīdī, kad šķiet, sliktāk nevar būt, vajag tomēr novērtēt visu labo, kas man ir dots, kas pieder (cilvēki, jumts virs galvas, lietas).
–    Sarunā jāizspriež, kā visi kopā varam taupīt un ar ko sāksim. Varbūt iecerēto braucienu uz Ēģipti var aizstāt ar ekskursiju pa Latviju? Analizēt ģimenes budžetu, visiem kopīgi to aprakstīt, apspriest. Paredzēt riskus – piemēram, kā dzīvosim, ja kāds no ģimenes zaudēs darbu. Apsvērt to, vēl pirms tas ir noticis! Ko varam darīt, lai šo risku mazinātu? Paskatīties, no kā jau šodien varam dzīvot ekonomiskāk.  Es esmu pret to, ka jātaupa tikai taupīšanas dēļ, aizliedzot sev jebkuru prieku. Tad jau labāk taupīšanu pārvērst par tādu kā aizraujošu sportu, kas paver jaunas iespējas!

–    Kam, jūsuprāt, šobrīd ir grūtāk? Jauniem vai gados vecākiem ļaudīm?
–    Tiem jaunajiem, kuri savu biznesu, savu dzīvi sāka „treknajos gados”. Tiem, kuriem pirms tam jebkādas krīzes situācijas bija svešas nav psiholoģiska krīzes rūdījuma. Vidēja vai vecāka gadagājuma cilvēkiem, tanī skaitā pensionāriem, ir liela dzīves pieredze un arī dažādu krīžu pieredze. Tā viņus norūdījusi, darījusi stiprus. Mana mamma tā arī saka: "Kas tad nu šī par krīzi!".

–    Cik svarīgi cilvēkam ir viņa mērķi?
–    Ļoti svarīgi, īpaši krīzes laikā. Īstais laiks sev atbildēt uz jautājumu, ko es vēlos savā dzīvē sasniegt, kas man vissvarīgākais? Īstais laiks iekārtot savu lielo un mazo mērķu grāmatu. Un, ja paturam prātā, ka šis grūtais laiks kādreiz beigsies, tad vispareizākais ir palikt uzticīgam saviem ideāliem, mērķiem, sapņiem. Lai gan šodien ne viens vien savu dzīvi var plānot tikai mēnesi uz priekšu. Dzīvot šodienā, bet paturēt prātā savus lielos mērķus. Kad cilvēks zina, ko vēlas sasniegt, viņš ir mierīgāks, koncentrētāks. Patīkamu mērķu esamība nomierina. Iespējams, tieši krīzes, zaudēta darba dēļ daudzi sāks pievērsties tām nodarbēm, kas viņus patiesi interesējušas – iesaistoties neformālās mācībās, sākot adīt, remontēt automašīnu vai dzīvokli, apciemojot draugus u.c.

–    Lūdzu, dažus ieteikumus, kā justies labāk?
–    Savu dienu sākt un arī, gulēt ejot, beigt ar pozitīvām domām. Ieraugot, izceļot savās domās un sarunās katru pa dienu notikušo gaišo brīdi. Ļaujoties pesimismam un vēl šajā procesā iesaistot arī citus, var iekrist emocionālā bedrē, kad absolūti viss liekas melns... Ikviens var iemācīties kontrolēt savas domas un emocijas, ja vien patiesi to vēlas. Uzturēt savu garu gaišu un možu – tas taču neko nemaksā, vajadzīga vien patiesa vēlēšanās! Gluži tāpat kā fiziskas aktivitātes. Izej laukā! Dodies garākā pastaigā pa pilsētu, uz jūrmalu! Arī tas neko nemaksā, bet kad būsi nomainījis vidi, tad arī domas būs savādākas. Gars un ķermenis ir vienots veselums. Izmainot viena stāvokli, izmainām arī otru. Rūpējies par veselīgu miegu. Lasi grāmatas! Meklē tajās sev noderīgo, gaišas domas, labas idejas. Tieši to – kā sevi un savu ģimeni uzturēt labā resursā – tagad vajadzētu padarīt par prioritāti. Tie, kuri nestrādā var būt par lieliskiem palīgiem un psiholoģisku atbalstu tiem, kuri rūpējas par ģimenes labklājību. Ej ciemos, runājies ar draugiem, meklē domubiedrus! Pietiks katram ar tējas krūzi un dažiem cepumiem. Sācies jauns mēness, kas ir īstais laiks jaunu mērķu rakstīšanai, tie viegli īstenosies. Mācies! Meklē kursus, kas tevi interesē, vai arī mājās patstāvīgi katru dienu iemācies 10 vārdus svešvalodā. Tas cels tavu pašapziņu.
–     Personības pilnveidošanas centrs, martā Liepājā interesentiem par gluži simbolisku samaksu piedāvās pozitīvas domāšanas prasmes apgūt „Pozitīvas domāšanas skolā”. Tagad, tiem, kuriem ir iespējas, jāpalīdz un jāatbalsta tos, kam tas vajadzīgs. Gan psiholoģiski, gan materiāli. Mēs varam atļauties sniegt šādu palīdzību uz izaugsmi orientētiem cilvēkiem, kuri vēlas strādāt ar sevi, nevis bezspēcībā nolaist rokas. Jau vairākus mēnešus rīkojam meditāciju vakarus, lai radītu iespēju cilvēkiem sakārtot domas, rast jaunus spēkus sevī. Ja tas ir ieinteresējis, informāciju atradīsiet mūsu mājaslapā www.nlpcentrs.lv

–    Kurš gan nav dzirdējis saukli: vispirms mīli sevi pats!
–     Piekrītu. Kursos saviem klausītājiem tieši krīzes laikā iesakām izveidot sevis mīlēšanas programmu. Varbūt kādam palīdzēs, ja viņš iekārtos burtnīcu, kur katru dienu ierakstīt plānu, kas būs tie darbiņi, kurus veiks sev, savam labam noskaņojumam. Piemēram, ikdienas pastaiga parkā, laba grāmata vai algas dienā dāvana sev – disks ar meditācijas mūziku. Dienas beigās aprakstīt,  kādu prieku sev sagādājis, kā rūpējies par sevi, ko labu piedzīvojis, ko otram labu devis.

–    Vai šis laiks tomēr daudzus no mums nepārvērtīs kūtros, vienaldzīgos cilvēkos?
–    Mana pieredze liecina gluži par ko citu. Priekšplānā izvirzās  cilvēciskās vērtības. Pašlaik labas cilvēciskas attiecības,  uzticēšanās, iejūtība, atvērtība un  vēlme palīdzēt kļūst aizvien nozīmīgākas. Tiesa, krīze parāda arī daudzu cilvēku vājās vietas, patieso dabu. Manuprāt, mums tikai jāiziet cauri šim sāpīgajam attīrīšanās procesam. Tajā ietvertas vērtīgas mācībstundas, kuras tagad jāapgūst. Trekno gadu eiforijā no cilvēciskā daudz ko sākām zaudēt... Ticu, ka pienāks laiks, kad pasaulē dominēs garīgas vērtības, cilvēcība un labas domas. Arī mēs varam to vairot, sākot katrs pats ar sevi un tā šis pozitīvais lauks vairosies.

–    Kādas metodes jūs pati pielietojat, lai justos labi?
–    Pēdējos gados esmu iemācījusies būt līdzsvarota. Manas metodes ir meditācija, pastaigas svaigā gaisā, reiki enerģijas izmantošana, rakstu mērķus. Kad vien iespējams, dodos uz peldbaseinu. Piekrītu domai, ka negatīvas emocijas ir nevis jāapspiež, bet gan tās jāiemācās pieņemt un vadīt. Nevis ar straujiem kāpumiem, kritumiem, bet cauri visādiem laikiem, lai kādi tie būtu, – harmoniski un esot emocionālā līdzsvarā.

Citi raksti

Mūsu klienti