Paulu Koelju „Kā aizplūstoša upe”
Jaunās tūkštošgades statūti
- Cilvēki atšķiras cits no cita. Mums jādara viss, lai tā būtu arī turpmāk.
- Ikvienam cilvēkam ir dotas divas iespējas – rīkoties vai apcerēt. Abas darbības noved pie viena mērķa.
- Ikvienam cilvēkam dotas divas īpašības – spēks un talants. Spēks cilvēku virza pretim liktenim, talants uzliek par pienākumu dalīties ar citiem tajā, kas cilvēkā ir labākais.
- Ikvienam cilvēkam dots viens tikums – spēja izvēlēties. Ja viņš to neprot izmantot, tikums pārvēršas par lāstu, un citi cilvēki izvēlas viņa vietā.
- Ikvienam cilvēkam dotas divas svētības. Tās ir: svētība izdarīt pareizi un svētība kļūdīties. Otrajā gadījumā vienmēr palīdzēs kāds viedais, kas norādīs uz pareizo ceļu.
- Ikvienam cilvēkam ir sava seksuālā orientācija, kuru tam atļauts piekopt bez pārmetumiem – ja vien viņš neuzspiež savu seksuālo orientāciju citiem.
- Ikvienam cilvēkam ir savs personiskais ceļš, kas tam jāveic šajā pasaulē. Un tā ir viņa dzīves jēga. Jo dedzīgāk cilvēks pilda savu uzdevumu, jo spilgtāk izgaismojas viņa ceļš. Piebilde: uz kādu laiku cilvēks var pamest savu ceļu, bet nedrīkst to aizmirst – lai vēlāk atkal atgrieztos.
- Katram vīrietim ir sievišķā puse un katrai sievietei ir vīrišķā puse. Viena vai otra dzimuma priekšrocības jāliek lietā intuitīvi, bet intuīcija jāliek lietā mērķtiecīgi.
- Ikvienam cilvēkam jāzina divas valodas – sabiedrības valoda un zīmju valoda. Pirmo izmanto saziņā ar cilvēkiem, otru izmanto, lai saprastu Dieva vēstījumu.
- Ikvienam cilvēkam ir tiesības meklēt dzīvē prieku un ar prieku saprast to, kas viņu gandarī. Ne vienmēr tas būs prieks, kas gandarī citus.
- Ikvienam cilvēkam dvēselē jāsaglabā kaut neliela neprāta liesma, un tajā pašā laikā jāuzvedas kā normālam cilvēkam.
- Par nopietnām kļūmēm tiek uzskatītas vienīgi šīs: necienīt citu cilvēku tiesības, ļauties baiļu paralīzei, justies vainīgam, uzskatīt, ka neesi pelnījis ne labo, ne slikto, kas ar tevi notiek. Un būt gļēvam. Pirmā piebilde: mīlēsim savu ienaidnieku, bet nesadosimies rokā ar viņu. Ienaidniekus izvieto mūsu ceļā, lai pārbaudītu mūsu zobena asumu. Tāpēc viņi ir mūsu cīņas cienīgi. Otrā piebilde: izvēlēsimies savus ienaidniekus.
- Visas reliģijas runā par vienu Dievu, un visas reliģijas pelna vienādu cieņu. Piebilde: izvēloties reliģiju, cilvēks izvēlas arī kolektīvu pielūgsmes veidu, piedaloties kolektīvās mistērijās. Bet par savu rīcību meklējumu ceļā viņš atbild viens pats un nav tiesīgs savu spriedumu nastu uzvelt reliģijai.
- Ar šo tiek pasludinātas beigas mūrim, kas atdala svēto no profānā. Turpmāk viss ir svēts.
- Viss, ko darām tagad, attiecas uz nākotni kā sekas, bet uz pagātni – kā grēku izpirkšana.
Jebkurš uzstādījums, kas ir pretrunā ar statūtiem, tiek anulēts.
